Vēsture
1830.g. - Rīgas Ebreju Kopienas valde pieņem lēmumu dibināt skolu, kurā skolnieki varētu iegūt gan tradicionālo, ebreju, gan vispārējo izglītību. Kopienas vadība uzskatīja, ka skolai būtu jāsniedz izglītība, ko apliecinātu oficiāls dokuments – valsts parauga atestāts.
1840.g. 15.janvāris – Rīgā svinīgi atklāta Ebreju divgadīgā zēnu skola ar vācu valodas apmācību. Drīz skola tika atzīta par tādu, pēc kura būtu jāveido jauna tipa ebreju mācību iestādes visā Krievijas impērijā.
1887.g. – Pateicoties kādam ebreju filantropam, tika iegādāta un skolas vajadzībām pārveidota ēka Lāčplēša ielā 141. Beidzot skola iegūst pastāvīgas telpas! Zēniem un meitenēm tika ierīkotas atsevišķas ieejas. 19.gadsimta beigās skolā mācījās vairāk nekā 500 audzēkņu.
Pirmās republikas periodā stundas notika idiša un ivrita valodā, skolā varēja apgūt pat vairākas svešvalodas, arī krievu un latviešu valodu.
1940.g. – Skolai joprojām ir nozīmīga loma Rīgas ebreju dzīvē, tikai tagad to dēvē par Rīgas pilsētas 11. Ebreju sešgadīgu skolu.
II. pasaules kara laikā skolas ēkā darbojas Rīgas getopašpārvalde (Judenrat).
1945.g. – Šeit atrodas Rīgas 1. astoņgadīga skola.
1992.g. – Rīgā ar mērķi atjaunot ebreju dzīvesveidu, tradīcijas, kultūru ierodas Ļubavičas rabīna Menahema Mendela Šneersona sūtņi – Mordehajs Glazmans ar sievu Rivki, un 1994. gadā sākas darbs pie ebreju bērnudārza un tādas skolas dibināšanas, kurā skolnieki varētu iegūt labu vispārējo un tradicionālo ebreju izglītību. Nākotnes skolai palīdz sponsori – Levi Levajevs un viņa fonds „Or Avner” un Floridas filantrops S. Rors.
Skolas izveidei nepieciešamos dokumentus palīdz sagatavot brīnišķīgs cilvēks - pedagoģisko zinātņu doktore, mācību grāmatu autore bērnudārzam un skolai – Erna Raita un privātskolas „Eurēka” direktors, fonda „Vecāki – bērniem” direktors, politiķis Jakovs Pliners.
1995.g. 1.09. tiek atvērts bērnudārzs un Habad-Ļubavič skolas 1. un 2.klase. Atklāšanas svinībās piedalās ne tikai jaunie skolnieki un viņu vecāki, bet arī bijušie Ebreju skolas absolventi, kuri šeit mācījās līdz 1940.gadam.
Rivki Glazmane atceras, kā jaunās skolas atvēršanas svētkus apmeklēja pirmskara absolvents Mordehajs Kits: „Kad svētki aktu zālē beidzās, šis cilvēks sameklēja agrākos mācību kabinetus, stāstot, kurā no tiem viņš mācījās Talmūdu un kurā Toru… Viņš bija ļoti uztraucies un saviļņots, domās atgriežoties savā bērnībā un jaunībā… Tajā brīdī es sapratu, cik lielu un svarīgu darbu mēs sākam, veidojot ciešu saikni starp pagātni un nākotni! Ebreju skola atgriezās savā Namā, tajā ienāca ebreju bērni, kuri mācīsies Toru, vēsturi, tradīcijas, valodas, zinātnes, un - Dzīve turpināsies!”