Rīga, Lāčplēša iela 141... Pagalma dziļumā atrodas pelēka 3-stāvu ēka.Tā nav redzama no ielas un ir netipiska celtne renesanses stilā. Ēkai ir interesanta un gara vēsture. 1830.gadā Rīgas Ebreju Kopienas valde pieņem lēmumu dibināt skolu. Skolu,kuras vadība un skolotāji būs Rīgas ebreji. Dibināšanas idejas pamatā ir ebreju tieksme dot bērniem tradicionālo ebreju un vispārējo izglītību. Ebreju Kopienas vadība nolemj dibināt savu skolu, kuras atestāts būs  vispārējās izglītības dokuments. Vietējās varas iestādes sākumā neatbalsta skolas dibināšanas ideju. 1838.gadā gubernators atļauj atvērt skolu, un 1839.gadā cars Nikolajs I, kurš ir pārliecināts , ka tas sekmēs asimilāciju, paraksta atļauju dibināt ebreju skolu.1840.gada 15.janvārī  Rīgā svinīgā atmosfērā tiek atklāta skola.

Sākumā tā ir 2-gadīgā zēnu skola. Programmā bija dažas svešvalodas, aritmētika, dabaszinības, vēsture un ģeogrāfija.Mācības bija vācu valodā.Skolas dibinātājs un pirmais direktors bija filozofijas doktors Maks Lilientals. Jāatzīmē, ka tieši šajā laikā, skola tika atzīta par paraugu visām skolām Krievijā. Drīzumā Maks Lilientals bija uzaicināts uz Pēterburgu,viņa vietā atbrauca rabīni no Vācijas. Direktoru-ārzemnieku maiņas starplaikā skolu vadīja Rīgas pedagogs Vulfs Kaplans, kurš kopš 1864.gada kļuva par skolas direktoru.V.Kaplans bija labi pazīstams un populārs Rīgas ebreju vidē un viņa skolas vadīšanas laikā skolu sauca „Kaplan šul”. Šajā laikā skola kļuva 5-gadīga.

Kopš 1877.gada skolā uzņēma arī meitenes, tomēr mācīšanas kurss bija saīsināts. Skolā strādāja slaveni cilvēki-mūziku mācīja pasaulslavenais Lielās Horālās Sinagogas kantors,ebreju reliģiskās mūzikas komponists Baruhs Leib Rozovskis, mācību daļas pārzinis bija Leib Fišmans.

Diemžēl skolai nebija pastāvīgu telpu. Tikai 1877.gadā skola pārcēlās uz namu Lāčplēša ielā 141, kuru nopirka ebreju filantrops. Nams tika pārbūvēts par skolu.Tā kā skolu apmeklēja gan meitenes gan zēni,nama abās pusēs bija ieejas. 19.gadsimta beigās skolā mācās vairāk nekā 500 skolnieku. Pirmās Republikas laikā mācības notiek idiša un ivrita valodā, māca svešvalodas, krievu un latviešu valodu. Kopš 1940.gada tā ir Rīgas ebreju 6-gadīgā skola Nr.11. Skolai bija svarīga loma Rīgas ebreju vidē ne tikai  kā visparējās izglītības iestādei,bet arī iestādei, kura saglabāja ebreju tautas kultūru un tradīcijas. Pienāca II Pasaules karš... Māja, kurā pavisam nesen skanēja bērnu balsis, spēlēja ebreju tautas mūzika, kļuva skumja un drūma. Šeit tika izvietota Judenrate (ebreju padome), kuru radīja nacisti. Geto organizēšanas periodā, Judenrates pienākums bija apgādāt ebrejus, kuri zaudēja pajumti, ar mājvietu, pārtiku, medikatiem. Skolas ēka un pagalms bija pārpildīti ar nelaimīgiem cilvēkiem. Šeit pulcējās cilvēki, kuri cerēja uzzināt par saviem tuvākajiem.Viņi negribēja ticēt sliktajam.

Judenratē strādāja cilvēki, kurus cienīja pilsētas ebreji. Viņi palīdzēja radīt Geto, bet tas kļuva par lamatām. Ieeja ir, bet izeja - nāve. Visi Judenrates darbinieki gāja bojā Geto...

Pagāja gadi. Un atkal māja, kura agrāk kalpoja izglītībai, atvēra durvis ebreju bērniem. 1992.gadā Rīgā ieradās rabīns Mordehajs Glazmans kopā ar sievu Rivku. Sākās aktīvs darbs, kura mērķis - skola ar labu izglītību. 1995.gadā jau  strādā bērnudārzs un 1. un 2.klase. Laiks iet ātri.Š odien mūsu skolā mācās un apmeklē bērnudārzu vairāk nekā 100 bērnu. No ārpuses skola izskatās tāpat kā agrāk, bet iekšā ir veikts mūsdienīgs remonts un atvērta jauna, moderna datorklase. Liela uzmanība tiek pievērsta  valodu apguvei-ivritam, angļu un latviešu valodai. Mūsu bērni tāpat kā pirms vairākiem gadiem mācās savas tautas vēsturi, Toru, iepazīstas ar ebreju tautas kultūru un tradīcijām. Šodien skolā strādā pieredzējuši skolotāji.

 

 Prieks par to, ka ebreju izglītības Nams dzīvo.